14 jautājumi ar Andreju Grigoļunoviču

14 jautājumi ar Andreju Grigoļunoviču

Andrejs Grigoļunovičs ir AG Capital firmas vadītājs un īpašnieks. Pirms AG Capital dibināšanas, Andrejs ir ieņēmis uzņēmuma vadītāja amatu Baltijas vadošajā juvelierizstrādājumu tirdzniecības uzņēmumā Grenardi, finanšu direktora pozīciju SIA DT Mobile (tagad – LMT Retail&Logistics), kā arī kredītmenedžera amatu Swedbank lielo ražošanas uzņēmumu apkalpošanas nodaļā. Andrejs ir ieguvis bakalaura grādu Rīgas Ekonomikas Augstskolā un maģistra grādu Banku Augstskolā. 2020. gadā Andrejs kopā ar komandu nodibināja Pasaules Finanšu Modelēšanas kausu.

Andrejam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze finanšu nozarē. Līdzi pieredzei nāk arī savi stāsti, atbildes un padomi. Iepazīsti Andreju intervijā, kurā uzdodam 14 jautājumus par karjeras pirmsākumiem, tagadējiem uzņēmumiem un nākotnes plāniem!

 

1. Kāda bija tava pirmā darba vieta?

Pirmsākumi bija ļoti interesanti – jau 21 gada vecumā kļuvu par liela uzņēmuma finanšu direktoru. Kā tas notika? Mācījos Rīgas Ekonomikas augstskolā, 3 gadu bakalaura programmā, kas nozīmē, ka jau 20 gadu vecumā ieguvu augstāko izglītību. Savā pirmajā darba vietā – SIA Trodeks (DT Mobile), kas bija mobilo telefonu tirgotājs, – nostrādāju trīs mēnešus kā finanšu analītiķis. Pēc tam Trodeks vadība paziņoja, ka apvienojas ar savu tuvāko konkurentu Dual. Rezultātā tapa vienots uzņēmums, kura finanšu direktors kļuva par vadītāju apvienotajiem uzņēmumiem. Man, savukārt, piedāvāja finanšu direktora pozīciju. Protams, mazliet bija bail, taču tā bija fantastiska iespēja, un es uzaicinājumu pieņēmu. Bija ļoti interesanti, arī rezultāti bija labi. Principā, uzreiz ļoti labs un ļoti ātrs starts, un tagad 40 gadu vecumā varu teikt, ka man ir 20 gadu “top management” pieredze.

2. Tu esi ieguvis bakalaura grādu Rīgas Ekonomikas augstskolā un maģistra grādu Banku augstskolā. Kā tieši abas šīs izglītības iestādes palīdzēja tev nokļūt tur, kur esi tagad?

Rīgas Ekonomikas augstskola sniedza fantastiskas zināšanas par korporatīvajām finansēm, finanšu aprēķinu principiem, diskontētu naudas plūsmu un daudz ko citu, kas ar to saistīts. Banku augstskola deva man specifiskas zināšanas, piemēram, par nodokļu sistēmu tieši Latvijā. Taču lielākais un nopietnākais ieguvums bija CFA kvalifikācijas nokārtošana, kam gatavojos uzreiz pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas pabeigšanas. Tam ir jāmācās 3 gadi, katru gadu mācību materiālu apjoms ir milzīgs, ļoti gari eksāmeni… Vienu gadu izmērīju mācību apjoma lielumu, saliekot mācību grāmatas vienu virs otras – tur bija 47cm zināšanu. Tā bija ļoti interesanta pieredze. Nokārtoju eksāmenu, ieguvu fantastiskas zināšanas. Šis grāds palīdz atvērt jaunas durvis un atrast kopīgu valodu ar klientiem un līdzīgiem speciālistiem visā pasaulē. Starp citu, tikko arī uzzinājām šī gada eksāmenu rezultātus – tikai 25% ir ieguvuši šo kvalifikāciju. Tas nozīmē, ka 3 no 4 cilvēkiem šo eksāmenu nemaz nenoliek.

3. Pašlaik tu veido un arī vērtē CFM un AFM eksāmenus, kas ir augsti novērtētas kvalifikācijas finanšu modelēšanas sfērā. Kā tu nonāci līdz šim?

Jā, tā ir sanācis. AFM eksāmeni ir diezgan standartizēti, es piedalos tikai vērtēšanā. Taču šiem eksāmeniem kopā ar partneriem Plum Solutions no Austrālijas katru gadu veidojam testa eksāmenus, kuros cilvēki var pārbaudīt savas spējas 1-2 nedēļas pirms īstā kvalifikācijas eksāmena. Mēs arī norādām uz kļūdām, ja eksāmenu nolikt nav izdevies. Savukārt CFM eksāmenā, kas ir nākamais grūtības līmenis, šogad viens no trim jautājumiem bija manis veidots. Līdz ar to piedalos arī eksāmenu vērtēšanā.

 

4. Kādā no diezgan seniem ierakstiem tavā Linkedin profilā, tu rakstīji, ka šķietami vienmēr esi bijis ieinteresēts finansēs – jau kopš 10 gadu vecuma, pētot valūtas kursa izmaiņas. Vai tu vienmēr esi zinājis, ka strādāsi šajā jomā?

Nē. Es teiktu, ka pie šī lēmuma nonācu 11./12. klasē. Man ļoti patika mācības ekonomikā. Izvēlējos šo jomu, ieguvu izglītību, strādāju, un ne vienu dienu neesmu nožēlojis savu izvēli vai aizdomājies, ka šis nav “mans”. Šī tiešām ir mana joma un esmu savā vietā.

 

5. Vēl tavs Linkedin profils vēsta, ka tu esi strādājis gan kā finanšu direktors, gan kā uzņēmuma vadītājs, gan bankas vidē, gan kā uzņēmējs. Kāda vide ir piemērotākā tieši tev?

Katrā vidē ir savi plusi, savas nianses. Visvairāk iespējams iegūt un panākt (arī personīgajai attīstībai) uzņēmējdarbības vidē, kas ir straujāka un dinamiskāka. Protams, ka daudz labāk un ērtāk var justies, kad bizness jau strādā, un ir vēlme to tikai paplašināt, nevis tad, kad tas ir tikko aizsākts. Pašā sākumā citi no malas, iespējams, uz tevi raugās šķībi, un saka “kārtējais censonis, kas nodibināja savu konsultāciju uzņēmumu”.

6. Nav noslēpums, ka finanšu nozari smagi skāra arī 2008. gada krīze. Toreiz tu strādāji Grenardi Group kā CEO. Cik ļoti tā ietekmēja uzņēmumu? Kādas bija sajūtas krīzes laikā?

Šai krīzei esmu tikai pateicīgs, tāpēc ka līdz tai strādāju Grenardi Group kā vadītājs un finanšu direktors. Ļoti strauji attīstījām tīklu, gribējām augt, taču izaugsmes plānus krīze apstādināja. Tas bija labs laiks, lai būtiski samazinātu izmaksas – juvelierizstrādājumu nozare nav pārtikas produktu ražošana, līdz ar to uzņēmums cieta vairāk nekā vidēji ekonomika Latvijā.

Šo izmaiņu rezultātā man izdevās nodibināt AG Capital – finanšu direktora ārpakalpojumu uzņēmumu. Grenardi palika pie mums kā pirmie klienti, pēc tam pievienojās arī daudzi citi, uzņēmums auga. Patiesībā, pateicoties finanšu krīzei, es izkāpu no komforta zonas – ja ir labs amats, laba alga, kāda jēga iet nezināmajā, atteikties no visiem labumiem?

7. AG Capital tu dibināji 2010. gadā. Kā tev radās šī ideja?

Šī ideja jau ļoti sen bija zemapziņā – sapratu, ka man tas padodas, patīk rēķināt, patīk uzņēmumiem palīdzēt pieņemt pareizos lēmumus. Es redzēju, ka lielai daļai, it īpaši vidēja lieluma uzņēmumiem Latvijā, īpašnieki ir labi speciālisti savā jomā, taču, saskaroties ar aprēķiniem, viņiem ir nepieciešama palīdzība. Es redzēju, ka šim ir sava niša, taču man vajadzēja “push for the start”.

 

8. Kāda mūsu konkurenta Linkedin veidotajā aptaujā par galveno iemeslu jauna biznesa uzsākšanai cilvēki izvēlējās “passion” jeb kaisli par ideju, biznesu, savu jomu, un tā tālāk. Cik lielā mērā šis iemesls bija svarīgs tev?

“Passion” jeb kaisle noteikti bija. Taču bija arī apstākļu sakritība. Objektīvi raugoties, 2009. gadā bezdarba līmenis bija ap 100 000 cilvēku, pieejamās vakances – mazliet vairāk kā 1000. Arī šīs pieejamās vakances bieži vien tikai izsludinātas, lai atrastu lētāku darbu spēku. Nebija īsti variantu, kā iegūt līdzvērtīgu amatu algotā darbā. Līdz ar to meklēju citas iespējas. Zināju, ka finanses ir mans “passion”, un apvienojot visu kopā, viss arī aizgāja.

9. Kādi bija AG Capital uzņēmuma pirmsākumi? Lielākie izaicinājumi un veiksmes?

Pirmais gads bija ļoti straujas izaugsmes gads. Sākumā dažus mēnešus strādāju viens pats, taču jau ātri nācās meklēt vienu asistentu, tad otru, un pēc gada mums bija vēl viena kolēģe, finanšu direktore, kas vadīja projektus. Gada laikā izaugām pietiekami strauji, taču tad bija 3 gadu stagnācija, līdz spērām nākamo soli.

Pašos pirmsākumos par pēdējo naudu nopirku krēslu, tējkannu, lai aprīkotu ofisu. Ofisa telpa bija pavisam neliela. Tagad to atcerēties ir interesanti, taču toreiz jautājums bija: “Kā nu būs?” Ja tu kādu pieņem darbā, kaut vai asistentu, kaut vai uz pusslodzi, kaut vai tikko pēc augstskolas, tāpat tā ir štata izaugsme. Tikko tu knapi varēji nopelnīt savai iztikai, tagad tev ir jārūpējas par to, lai arī otrs cilvēks varētu nopelnīt. Tas bija diezgan izaicinošs laiks, bet, par laimi, esam tam pāri, un redzam, ka biznesa modelis strādā.

10. Pirms gada aizsākusies jauna ideja – Finanšu modelēšanas pasaules kauss. Kā radās ideja par to?

Jau labu laiku, 7 gadus pēc kārtas, es piedalījos ModelOff, kas bija līdzīgas sacensības Finanšu Modelēšanas pasaules kausam. Gadu pirms mēs nodibinājām savu pasākumu, ModelOff sacensībām nomainījās īpašnieki. Varēja just, ka jaunajiem īpašniekiem iet ļoti grūti un lēni, ar vairākām problēmām. Varēja just, ka viņi vai nu neturpinās savu darbību, vai arī kvalitāte vairs nebūs tik laba.

Tātad: mēs redzējām, ka ModelOff nemaz tik labi neiet, mums bija daudz ideju, kā to izveidot labāk. Mana doma bija – uztaisām paši, uztaisām būtiski labāk, taisām biežāk, taisām uzdevumus un piedāvājam risinājumus, ļaujam cilvēkiem mācīties un trenēties. Sliktākajā variantā ModelOff būtu spiesti uzlabot kvalitāti savam produktam, un mums būtu foršs čempionāts finanšu modelēšanā. Rezultātā viņi paziņoja, ka savu darbību pārtrauks, un līdz ar to mēs esam vienīgais pasaules čempionāts finanšu modelēšanā. Microsoft piesaistījās pie mums, un pašlaik ir arī mūsu galvenie sponsori, lai gan mēs bijām gatavi to visu sponsorēt arī par savu naudu.

(Vairāk par FMWC pirmsākumiem lasi šeit: https://www.fmworldcup.com/1-year-of-fmwc/)

11. Kas, tavuprāt, ir FMWC stiprākā puse jau tagad? Pie kā vēl jastrādā?

Laikam ir sanācis tas, ka mēs iegūstam popularitāti, dalībnieku skaits aug, ap FMWC aug arī sekotāju skaits sociālajos tīklos – cilvēki ne tikai piedalās, bet pieseko arī, lai uzzzinātu interesantus jaunumus. Liels “success story” bija arī mūsu veidotais financial modeling battle – pirmie soļi e-sporta virzienā. Pirmo 24 stundu laikā bija 85 000 skatījumi Youtube kanālā, šobrīd jau 170 000 pa visu pasauli, ~ 90 mediju publikācijas.

 

 

Taču es domāju un gribu cerēt, ka patiess veiksmes stāsts mums vēl ir priekšā!

Vēl vēlētos sasniegt vismaz divas lietas:

1. Gribētu, lai FMWC uzņemtu apgriezienus ne tikai sacensību jomā. Šobrīd strādājam pie tā, ka tas apaug arī ar konsultāciju pakalpojumiem – jebkurš liels pasaules līmeņa uzņēmums var iegūt ekspertīzi vajadzīgajā jomā, algojot augstākā līmeņa speciālistu. Mēs vēlamies savest kopā talantus ar pasūtītājiem. Mēs gribam piedāvāt arī citus pakalpojumus uzņēmumiem… šajā virzienā vēl ļoti tāls ceļš ejams.
2. Papildus mēs gribētu šīs sacensības attīstīt kā e-sportu. Kāpēc mums nevarētu būt finanšu analītiķi, kuri sacenšas savā starpā? Līdzīgi kā e-sportā, kur balvu fonds ir miljonos mērāms, cilvēki sēž lielajās hallēs un vēro, kā citi spēlē datorspēles. Kāpēc viņi nevarētu vērot, kā citi Excelī būvē finanšu modeļus? Tas ir tik pat aizraujoši, vismaz tai auditorijai, kas strādā finanšu jomā.

12. Kas ir labākā ikdienas darba sastāvdaļa? Ko tev patīk darīt vislabāk?

Šajos gados man ir nācies ļoti daudz attīstīt savas kapacitātes – pašā sākumā man vajadzēja veidot finanšu modeļus klientiem, tad man vajadzēja mācīties pārdot, tad man vajadzēja mācīties ekomerciju un digitālo mārketingu, droši vien man nāksies iemācīties vēl kaut ko. Katru reizi, kad tu kaut ko apgūsti, tu attīsti šo jomu, un tad uzaicini cilvēkus, kas to izdara labāk un profesionālāk par tevi. Man patīk mācīties – attīstīt jaunas kompetences un redzēt, kā uzņēmums aug. Laikam vislabāk man patīk pieņemt stratēģiskus lēmumus.

13. Tu esi strādājis finanšu nozarē jau vairāk kā 20 gadus. Kas ir lielākās izmaiņas, kas ir notikušas?

Pirms 20 gadiem bija sajūta, ka viss notiek, iet uz priekšu, attīstās, dod kredītus, paplašina biznesus, meklē variantus, kā nopelnīt. Tagad banku sfēra ir kļuvusi par krietni striktāk regulētu un varbūt pat garlaicīgāku jomu. Šajā jomā strādāju 2005./2006. gadā, taču patreiz es to vairs negribētu.

14. Kāds ir tavs viens lielākais padoms cilvēkiem finanšu nozarē?

Tas attiecas ne tikai uz finanšu sfēru, bet gan uz ikvienu.

Viens no padomiem ir darīt to lietu, kas iet pie sirds. Ja tu strādā finanšu nozarē, bet jūti, ka gribi cept maizi pēc dabīgām receptēm, iespējams, tava dvēsele būs daudz apmierinātāka, cepot maizi.

Otra lieta ir darīt savu darbu godīgi. Godīgums nāk atpakaļ – klienti to novērtē. Godprātīga rīcība ir tas, kas palīdz iegūt arī cilvēku uzticību.