Finanšu plānošana neparedzamos apstākļos – finanšu rīki

Šādu jautājumu krīzes laikā sev uzdevuši ir daudzi uzņēmumu vadītāji, it īpaši mazu un vidēju uzņēmumu segmentā. Īstenībā, COVID-19 pandēmijas laikā iegūtās mācības var kalpot par pamatu ilgtspējīgas stratēģijas plānošanai un 2022. gada finanšu plānošanas procesam. Finanšu plānošana neparedzamos apstākļos var likties baisa, taču ir vēl nepieciešamāka un noderīgāka. Šajā rakstā esam apkopojuši finanšu plānošanas un analīzes rīkus, kas var palīdzēt prognozēt sava uzņēmuma finanses neparedzamos apstākļos. Krīzes apstākļos jāapsver vairāki finanšu plānošanas rīki, kas ļaus saprast uzņēmuma iespējas un tālāko rīcības plānu.

 

1. Budžeta plānošana ar finanšu modelēšanas elementiem

Budžeta plānošana ir svarīga jebkurā uzņēmuma attīstības scenārijā, taču neparedzamos apstākļos to veikt ir vēl svarīgāk. Ir nepieciešams iekļaut finanšu modelēšanas elementus, piemēram, dažādu scenāriju analīzi, lai uzņēmuma vadītāji spētu pieņemt vislabāko lēmumu atkarībā no situācijas. Dažādi scenāriji var ietvert, piemēram, kas notiks labākajā gadījumā, kas notiks, ja būs limitēta iespēja eksportēt produktus, kas notiks, ja būs nepieciešamība pilnībā pāriet uz e-veikala funkcijām, utt.

 

2. Skaidri aprakstīti izmaksu samazināšanas scenāriji

Krīzes apstākļos ir svarīgi apzināties savas reālās iespējas un pēc iespējas samazināt izmaksas, kur tas ir iespējams. Visefektīvākā izmaksu samazināšana notiek, kad ir skaidri aprakstīts plāns. Piemēram, ja apgrozījums kritīsies par 20%, tad izmaksas jāsamazina vismaz par 15% X nodaļā un Y veidā.

 

3. Bezzaudējuma punkta analīze

Bezzaudējuma punktu aprēķina pēc formulas: Bezzaudējuma punkts (ražošanas apjomam) = Pastāvīgās izmaksas / (Produktu cena – Vidējās mainīgās izmaksas uz produktu). Bezzaudējuma punktā uzņēmums nepelna, taču tam nav arī zaudējumu. Bezzaudējuma punkta atrašana ir svarīga, lai saprastu, cik daudz produktu ir jāpārdod, lai jauns bizness vai produkts kļūtu rentabls, kā arī parāda investoriem, kad viņi varētu atgūt savus ieguldījumus. Tas arī palīdz atrast pareizāko cenu produktam vai pakalpojumam, kas ir īpaši svarīgi krīzes apstākļos, kad cilvēku pirktspēja samazinās.

 

4. Jūtīguma analīze

Jūtīguma analīze parāda, kā tiek ietekmēti nospraustie mērķi (atsevišķas vērtības), ja mainās kādas citas ievades vērtības. Citiem vārdiem, tā parāda “kā būtu, ja?”. Ar šo rīku iespējams apskatīt dažādu parametru jūtīgumu (kas ir ļoti svarīgi neparedzamos apstākļos), noteikt, kam ir lielākā ietekme uz galvenajiem rādītājiem, un pieņemt labākus lēmumus. Piemēram, ja uzņēmuma darbība ir ļoti atkarīga no valūtu kursiem, tad jūtīguma analīze paradīs, kā mainīsies finanšu rezultāti mainoties valūtu kursiem. Šis varētu kalpot par pamatu lēmumam ierobežot (hedging) valūtas risku, jo tas var rast pārāk lielus zaudējumus uzņēmumam.

5. Nulles budžets (Zero-based budgeting)

Budžeta veidošana, kas katrā periodā sākas praktiski no nulles. Lai pareizi izveidotu šāda veida budžetu, par pamatu neņem vērā iepriekšējos periodus, bet gan sāk to plānot it kā iepriekš ar uzņēmumu netika veiktas nekādas darbības. Šāda veida budžetu veido, lai izvērtētu izmaksu grupas ar svaigu skatu – izmaksas izvērtē katru atsevišķi un budžeta failā iekļauj tikai tās izmaksas, kas ir tiešām svarīgas. Šīs metodes priekšrocības ir samazinātas izmaksas, elastīgāks budžets un mērķtiecīgāka darbība, taču rīks ir vairāk paredzēts īstermiņa plānošanai.

6. Budžeta izpildes kontrole

Budžeta failam būtu jāietver sevī arī budžeta izpildes analīzes modeli, kas ļauj redzēt, vai nostādītie mērķi un ieceres pa gadu ir piepildījušās, un ļauj veiksmīgāk prognozēt budžetu nākamajam gadam. Neparedzamos apstākļos budžeta salīdzināšanai ar faktiskiem datiem būtu jānotiek biežāk, lai laikus ieviestu izmaiņas, pamanītu anomālijas un veiksmīgāk plānotu tālākās darbības. Tāpat ir nepieciešama arī regulāra naudas plūsmas plānošana un kontrole.

7. Jauno projektu ātrais novertējums

Krīzes apstākļos ir īpaši labi jāizvērtē, vai jauna projekta uzsākšana (piemēram, nākšana klajā ar jaunu produktu vai biznesa līniju) ir atbilstoša situācijai. Ātrais novērtējums ir biznesa plāna modelis izteikts skaitļos, ar iespēju mainīt dažādus pieņēmumus un prognozēt iespējamo peļņu jaunajam projektam, neskatoties uz esošā uzņēmuma darbības rezultātiem.