Kā glābties no inflācijas? 1000 eiro un 8 varianti.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā 2022. gada maijā, salīdzinot ar 2021. gada maiju, palielinājās par 16,9%. Latvijas Bankas sniegtā inflācijas prognoze 2022. un 2023. gadam ir attiecīgi līdz 9.5% un 3.7%. Tādējādi jau pat pēc gada, vērtība šiem 1000 eiro vairs nebūs tāda, kāda tā ir pašreiz. Kur ieguldīt naudu, lai glābtu to no inflācijas? Apskatīsim 8 dažādus variantus, ko darīt ar 1000 eiro (kā piemēru), lai vismaz mazliet mīkstinātu kritienu.

1. variants. Aploksnē “zem gultas”

Šī opcija vienmēr būs ērta, jo nauda vienmēr itkā ir pie rokas, taču, kā jau visiem zināms, laika gaitā šie 1000 kļūs mazāk vērtīgi, cenām pieaugot. Jau pēc pāris mēnešiem tu spēsi par šo pašu naudu nopirkt mazāk nekā pašreiz. Papildus, naudu aploksnē var vienkārši nozaudēt – ugunsgrēks, laupīšanas, un citas likstas. Tāpēc labāk apskatīsim citus variantus.

2. variants. Depozīts bankā

No visiem variantiem, kas saistīti ar jebkādu ienesīgumu, bankas depozītam, iespējams, ir viszemākais risks. Bet arī ienākumi ir vismazākie. Pašreizējā tirgū viss ir “uz nulles” procentu likmes vai nedaudz virs nulles.

Ienesīguma ziņā bankas depozīts īpaši neatšķiras no aploksnes: visas lielākās Latvijas bankas piedāvā likmes 0-0,05% robežās. Ja šodien ieguldīsi 1000 eiro, pēc gada labākajā gadījumā nopelnīsi 50 centus. Precīzāk, 40 centus, jo 20% no uzkrātās summas nonāks kapitāla pieauguma nodoklī.

Šobrīd noguldījumi ir diezgan nepievilcīgs produkts: ieguldīt tajos ir vērts, tikai tad, ja tiešām ir daudz brīvo līdzekļu. Labā ziņa gan ir tāda, ka noguldījumiem tiek piemērota 100 000 garantija, tāpēc, pat ja banka izputēs, nauda tiks atgriezta. Šī garantija ir vienīgā bankas depozīta priekšrocība salīdzinājumā ar aploksni.

3. variants. Ieguldījums Krājsabiedrībās

Noguldījumus pieņem ne tikai bankas, bet arī Kooperatīvās Krājaizdevumu Sabiedrības. Tās Latvijā nav īpaši populāras, pilnīgi nemanāmas uz banku fona, taču eksistē. Tāpat kā bankas, arī šīs iestādes regulē FKTK (Finanšu Kapitāla un Tirgus Komisija) un noguldījumi līdz 100 000 eiro ir aizsargāti ar valsts garantiju.

Tiesa, lielākā daļa šo organizāciju darbojas nelielā reģionā vai nozarē. Piemēram, Allažu Saime strādā ar Siguldas un tās apkārtnes iedzīvotājiem, Cēsu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība – Cēsīs, par Zosēnu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrības biedriem var kļūt tikai Jaunpiebalgas, Raunas un Gulbenes iedzīvotāji, savukārt KKS Jūrnieku forums nodarbojas tikai ar jūrmalniekiem. Taču, meklējot, tu vari atrast iespējas, kas ir piemērotas ģeogrāfiskajam “profilam” un bez atsauces uz profesiju vai arodbiedrību.

Likmes ir ļoti dažādas, taču parasti tās ir ievērojami augstākas par banku likmēm – no 2% līdz 8% gadā. Mīnuss – daži noguldījumu veidi neļauj ne samazināt, ne palielināt summu pirms līguma termiņa beigām.

4. variants. Ieguldījums trešajā pensiju līmenī

Trešajā pensiju līmenī vienreiz ieguldīt 1000 eiro nav lielas jēgas. Bet, ja ir stabili ienākumi un iespēja katru mēnesi ieguldīt ilgtermiņā, tad līdz vecumdienām būs iespēja uzkrāt kapitālu, kas tiks pieskaitīts pensijai no 1. un 2. līmeņa. Iespēja ir interesanta, valsts to stimulē. Taču ir jāsaprot, ka tu ieguldi naudu uz ilgu laiku – līdz 55 gadu vecumam saņemt šo naudu atpakaļ neizdosies.

Jautājums ir arī par to, cik 3. pensiju fonds nopelnīs, cik lielas būs komisijas maksas un kāda būs inflācija visus šos gadus. Kopumā rentabilitāte ir zema, un ilgtermiņā ievērojamu daļu no līdzekļiem “apēd” banku komisijas.

Manapensija.lv dati liecina, ka pensiju trešā līmeņa plānu vidējais vēsturiskais ienesīgums svārstās ap 3-4%, neskaitot pārvaldīšanas maksas. Taču valsts motivē iedzīvotājus veidot papildu uzkrājumus vecumdienām: 20% no ieguldījumiem varēsi saņemt atpakaļ ienākuma nodokļa atmaksas veidā. Tas ir, ieguldot uz gadu, teiksim, 600 eiro (50 mēnesī), varēsi nodokļu atmaksas laikā saņemt atpakaļ 120 eiro.

5. variants. Ieguldījums nekustamajā īpašumā

Skaidrs, ka nopirkt dzīvokli par 1000 eiro nav iespējams. Taču ir iespēja pievienoties nekustamo īpašumu kolektīvo ieguldījumu platformām – mūsu reģionā aktīvi darbojas, piemēram, Estateguru, Crowdestate, Bulkestate. Šie uzņēmumi ļauj piedalīties nekustamo īpašumu projektu finansēšanā grupā ar citiem līdzīgiem mazajiem investoriem – fiziskām un juridiskām personām, kreditējot attīstītājus. Ieejas slieksnis parasti ir 50 eiro, pašas platformas ziņo par atdevi virs 10%.

Jāatceras, ka tur nauda tiek ieguldīta konkrētos nekustamo īpašumu projektos. Un projekti ir dažādi, naudu var arī neatgūt. Investīcijas var zaudēt, ja, teiksim, būvniecības vidū nauda beigusies un pabeigt būvniecību nav iespējams. Bet, ja tev ir interese par nekustamo īpašumu un nav pietiekamu līdzekļu, lai iegādātos īpašumu, tas ir labs variants investīcijām.

Maz ticams, ka vienlaikus apstāsies būvniecība vai sabruks, piemēram, pieci projekti, kas finansēti kādā no šīm platformām. Tāpēc investīciju sadalei starp vairākām daļām vajadzētu ja ne pilnībā aizsargāt pret zaudējumiem, tad vismaz krietni samazināt riskus.

Ir arī vērts ņemt vērā, ka būvniecība prasa laiku. Tātad, šodien ieguldījis naudu kādā projektā, to saņemsi ne ātrāk kā pēc gada vai diviem.

6. variants. Savstarpēji aizdevumi vai vienādranga aizdevumi

Aizdot var ne tikai izstrādātājam, bet arī tam, kurš aizdod naudu. Pēc būtības savstarpējās kreditēšanas platformas (Latvijā slavenākās ir Mintos un Twino) piedāvā dot naudu nebanku finanšu uzņēmumiem, parasti ātro kredītu kompānijām. Kredītu kompānijām šī ir iespēja piesaistīt papildus resursus, tev – finansēt kādu ātro kredītu un nopelnīt procentus.

Šādus kredītus parasti iedala divos veidos – ar un bez atgriešanas garantijas. Pirmajā gadījumā uzņēmums faktiski uzņemas risku un atdod klientam naudu no platformas, pat ja viņa finansētais aizņēmējs pārtrauc maksāt saskaņā ar grafiku. Otrajā variantā riskus vairāk vai mazāk pilnībā uzņemas investors – šeit ienesīgums ir nedaudz lielāks, bet ne tik daudz, lai būtu jēga uzņemties šādu risku.

Tāpat ir vērts būt gatavam tam, ka noteiktās situācijās var bankrotēt gan pati ātro kredītu kompānija, gan platforma, caur kuru tā saņēma finansējumu no sabiedrības. “Covid-19” krīzes sākumā notika kaut kas līdzīgs.

Šobrīd nebanku kreditoru un P2P platformu bankrotu vilnis gan ir apstājies. Bankroti šajā jomā bieži notiek sakarā ar strauju kapitāla aizplūšanu no nozares, kā tas bija 2020. gada martā-aprīlī. Kad investori sāk izņemt savu kapitālu, vājākie spēlētāji to var nepārdzīvot.

7. variants. Akcijas, obligācijas, biržā tirgoti fondi

Atverot investīciju kontu jebkurā no bankām, tu vari uzsākt ieguldījumus vērtspapīros. Piemēram, akcijās. Lai gan 1000 eiro šādām investīcijām ir visnotaļ maza summa, arī to ir vēlams sadalīt – ieguldīt nevis vienā vērtspapīrā, bet divos vai trijos. Ideālā gadījumā pakāpeniski savākt pāris desmitu dažādu akciju portfeli, lai samazinātu risku.

Nav ieteicams nodarboties ar biežu pirkšanu un pārdošanu ar minimālām svārstībām dienas laikā. Šis variants būtībā ir spēle kazino, un haizivis no Volstrītas var spēlēt pret tevi. Tas pats ieteikums attiecas uz Forex valūtas tirdzniecību un citām metodēm. Uzvara, visticamāk, būs nejaušība.

Ieguldījumu akcijās loģika ir tāda, ka uzņēmumi, kuros tu investē, aug, pelna naudu, ienāk jaunos tirgos, maksā dividendes un ilgtermiņā pievieno vērtību. Parasti šī vērtība mēneša laikā (un noteikti ne dienas laikā) īpaši nemainīsies.

Investēt var arī obligācijās, tas ir, uzņēmumu parādsaistībās – parasti lielākās kompānijās. Risks zaudēt investīcijas ir mazāks, arī potenciālā rentabilitāte mazāka, taču, ar tām tāpat var iegūt 9-15% pieagumu gadā.

Turklāt ir iespēja, izmantojot to pašu investīciju bankas kontu, iegādāties akcijas biržā tirgotos fondos (ETF). Doma ir tāda, ka pārvaldnieks izveido lielu diversificētu vērtspapīru portfeli, kas bieži ir saistīts ar kādu nozari, reģionu vai akciju indeksu, un pārdod tajā esošās akcijas investoriem.

To galvenā priekšrocība ir tā, ka tu vari reizē iegādāties nevis divu vai trīs uzņēmumu akcijas, bet gan daļu no portfeļa, kurā ietilpst, teiksim, 500 uzņēmumu akcijas, kas ievērojami samazina risku. Parasti šādu ETF ienesīgums nav īpaši augsts, bet dažreiz tas var sasniegt pat 15-20%. Daži rekordisti pērn uzrādījuši pat vairāk nekā 40% (kas gan vairāk saistāms ar labu gadu biržā un nenozīmē, ka tāpat var darīt arī šogad).

8. variants. Ieguldījums izglītībā

Abpusēji izdevīgs variants vienmēr būs ieguldīšana sevī. Labs variants ir apgūt kaut ko tādu, ko izmantosi un kas nesīs papildu ienākumus. Visiem noteikti nevajadzētu steidzami pārkvalificēties par, piemēram, programmētājiem. Ja tu biji labs grāmatvedis un kļūsti par sliktu programmētāju, tā ir izmesta nauda. Bet, ja esi labs grāmatvedis un tev ir jāiemācās angļu valoda, lai strādātu starptautiskā uzņēmumā, tas ir lielisks ieguldījums. Izglītība vienmēr paliks ar tevi.

Galvenā atziņa – brīnumi nenotiek. Ja negrasies iesaistīties riskantās spekulācijās (uz kurām vari pazaudēt visu savu iedzīvi un ko neieteiks neviens saprātīgs cilvēks), tad nav pārbaudītu veidu, kā gada laikā tūkstoš eiro pārvērst divos tūkstošus. Labākajā gadījumā tie pārvērtīsies par 1150 vai 1200. Bet, ja šādi nopelnītā nauda netiek iztērēta uzreiz, bet tu to turpini investēt, papildinot portfeli ar papildu investīcijām, tev ir iespēja izveidot labu pasīvo ienākumu avotu. Tas gan nenotiks uzreiz.

Ja esi uzņēmējs, kas nav pārliecināts par savu turpmāko rīcību sakarā ar strauji augošajām izejvielu cenām, apskati mūsu blogu par pašizmaksas analīzi: https://agcapital.eu/kas-ir-pasizmaksa/, iespējams, tev kas noderēs!

Veiksmi cīņā ar inflāciju!