Katrs uzņēmuma vadītājs kādā brīdī uzdod šo jautājumu: vai mūsu peļņa ir laba? Parastā atbilde ir salīdzinājums ar nozari. Mēs paņēmām Uzņēmumu reģistra gada pārskatu atvērtos datus un pārbaudījām, cik daudz šis salīdzinājums patiesībā pasaka. Atbilde: krietni mazāk, nekā pieņemts domāt.
Ko mēs darījām
Mēs izmantojām LR Uzņēmumu reģistra gada pārskatu atvērtos datus (data.gov.lv) par 2025. finanšu gadu. No tiem mēs atlasījām aktīvus uzņēmumus ar neto apgrozījumu no €1 līdz €10 miljoniem. Tie ir pietiekami lieli, lai gada pārskats būtu saturīgs, un pietiekami mazi, lai veidotu Latvijas vidējā biznesa kodolu.
Mēs neņēmām vērā finanšu sektoru (NACE 64, 65, 66), holdinga un centrālo biroju sabiedrības (64.20, 70.10) un operācijas ar nekustamo īpašumu (68). Pēdējais tāpēc, ka šajā apgrozījuma grupā tie lielākoties ir aktīvu turēšanas, nevis operējoši uzņēmumi. Mēs izslēdzām arī NACE 45 un 95, kur datos sajaukušās divas NACE redakcijas un nodaļas nav savstarpēji salīdzināmas.
Palika 5 622 uzņēmumi 38 NACE nodaļās, kopā €16,5 miljardi apgrozījuma un vairāk nekā 151 000 darbinieku. Katrai nodaļai mēs rēķinājām mediānu un kvartiles, nevis vidējos rādītājus: daži galējie gadījumi vidējo padara bezjēdzīgu. Nodaļas ar mazāk nekā 30 uzņēmumiem mēs nepublicējam.
Mediānas uzņēmums šajā izlasē nopelnīja 3,4% no apgrozījuma. Ceturtdaļa uzņēmumu nopelnīja mazāk par 0,4%, un ceturtdaļa vairāk par 8,9%.
Bet mediāna slēpj sadalījuma formu, un forma ir interesantāka par mediānu.
1. attēls. Peļņas normu sadalījums, visi 5 622 uzņēmumi. Brūnās kolonnas ir uzņēmumi ar zaudējumiem.
Gandrīz katrs piektais uzņēmums, 19,6% jeb 1 102 uzņēmumi, gadu noslēdza ar zaudējumiem. Vienlaikus 22,1% nopelnīja vairāk nekā 10% no apgrozījuma. Starp šīm divām grupām atrodas blīvs kodols: 20,7% ietilpst šaurajā 0–2% joslā.
Tas ir sadalījums ar trim daļām, nevis viens vidus. Ir grupa, kas pelna labi. Ir grupa, kas strādā ar zaudējumiem. Un ir liels vidus, kas strādā praktiski pie nulles, proti, pietiekami, lai turpinātu, bet nepietiekami, lai uzkrātu. Vidējais rādītājs par šo izlasi neapraksta nevienu no trim.
Otrais rezultāts: nozare izskaidro maz
Nozaru mediānas atšķiras ievērojami. Juridiskajos un grāmatvedības pakalpojumos (NACE 69) mediāna ir 12,7%, ceļojumu biroju pakalpojumos (79) tikai 1,4%. Deviņas ar pusi reizes. Tas izskatās pēc skaidras hierarhijas, un tieši tāpēc nozaru salīdzinājums šķiet pārliecinošs.
Bet, ja jautājumu uzdod otrādi, proti, cik daudz no atšķirībām starp konkrētiem uzņēmumiem izskaidro tas, kurā nozarē tie strādā, atbilde ir 5,1%. Pārējie gandrīz 95% ir atšķirības uzņēmumu starpā vienas un tās pašas nozares ietvaros. Ja nozares apvieno desmit plašākās grupās, rādītājs nokrīt līdz 3,0%: problēma nav detalizācijas pakāpē.
2. attēls. Desmit nozaru peļņas normu izkliede. Josla ietver vidējo pusi uzņēmumu, mediāna norādīta iekavās.
To redz arī bez statistikas. Mediānas NACE nodaļā vidējā puse uzņēmumu ietilpst 9,2 procentpunktos. Visu 38 nodaļu mediānas kopā ietilpst 11,3 procentpunktos, no 1,4% līdz 12,7%. Vienpadsmit nodaļām no 38 izkliede to pašu iekšienē ir plašāka nekā viss attālums starp visu nodaļu mediānām. Dator programmēšanā tā ir 15,4 procentpunkti, vairāk nekā atstatums starp visrentablāko un vismazāk rentablo nozari valstī.
Desmit nozarēm, ko mēs izcēlām atsevišķi, visi 45 pāri pārklājas un neviens nav skaidri nodalīts. Mediānas pārklāšanās apjoms ir 4,7 procentpunkti, un 38 pāriem no 45 tas pārsniedz 3 procentpunktus.
Konkrētāk: 15,9% grāmatvedības un juridisko pakalpojumu uzņēmumu nopelna mazāk nekā mediānas ceļojumu birojs. Katrs sestais uzņēmums rentablākajā nozarē sarakstā strādā zem vismazāk rentablās nozares vidusmēra. Otrā virzienā 7,7% ceļojumu biroju nopelna vairāk nekā mediānas grāmatvedības uzņēmums, un ceturtdaļa ceļojumu biroju nopelna vairāk nekā tā grāmatvedības uzņēmumu ceturtdaļa, kurai iet vissliktāk. Nozares, kas mediānā atšķiras deviņas reizes, praksē cieši pārklājas.
Tas nenozīmē, ka nozarei nav nozīmes. Tas nozīmē, ka nozare nosaka izejas pozīciju, nevis rezultātu. Divi uzņēmumi vienā nozarē ar vienādu apgrozījumu var atrasties sadalījuma pretējos galos, un iemesli tam nav nozarē.
Trešais rezultāts: kur pazūd bruto peļņa
Bruto peļņas norma ir pieejama 5 911 uzņēmumam, kas peļņas vai zaudējumu aprēķinu sagatavo pēc izdevumu funkcijas. Mediānā starpība starp bruto un neto peļņas normu ir 12,8 procentpunkti, bet tā sadalās ļoti nevienmērīgi.
3. attēls. Mediānā bruto un neto peļņas norma, 14 lielākās nozares, sakārtots pēc starpības.
Visplašākā tā ir ēdināšanas pakalpojumos: 22,9% bruto pārvēršas 2,7% neto, tātad 20 procentpunktu starpība. Mazumtirdzniecībā 18,7% kļūst par 2,0%. Datorprogrammēšanā 23,0% kļūst par 7,7%.
Šajās nozarēs problēma nav cena. Bruto peļņas norma ir laba, dažkārt ļoti laba. Peļņa pazūd zem bruto līmeņa: telpās, personālā, administrācijā, mārketingā. Ja šāds uzņēmums grib uzlabot rezultātu, cenu paaugstināšana ir vismazāk efektīvā svira. Problēma ir izmaksu bāzē, kas neaug proporcionāli apgrozījumam un tāpēc nepiedod apjoma kritumu.
Pretējs piemērs ir sauszemes transports: bruto peļņas norma tikai 8,4%, neto 1,9%, starpība 6,5 punkti. Gandrīz visas izmaksas jau ir bruto līmenī, proti, degviela, vadītāji un transportlīdzekļu nolietojums. Šeit peļņu nosaka cena un noslodze, un administratīvo izmaksu samazināšana praktiski neko nemaina, jo tur nav ko samazināt.
Būvniecībā aina ir starpposms. Ēku būvniecībā bruto 12,0% pārvēršas 4,2% neto, specializētajos būvdarbos 16,9% pārvēršas 5,5%. Starpība ir 8 līdz 11 punkti, pietiekami, lai administratīvā disciplīna būtu svarīga, bet ne tik daudz, lai tā vien izšķirtu rezultātu. Būvniecībā abas sviras darbojas vienlaikus, un tieši tāpēc nozare ir grūti vadāma.
Praktiskā nozīme ir tieša: divi uzņēmumi var uzrādīt vienādu 2% neto peļņas normu, un tiem būs vajadzīgi pilnīgi pretēji risinājumi. Pēc neto peļņas normas vien to atšķirt nevar. Pēc bruto peļņas normas var.
Ceturtais rezultāts: zaudējumi nav izkliedēti vienmērīgi
4. attēls. Uzņēmumu daļa, kas 2025. finanšu gadu noslēdza ar zaudējumiem. Rādītas 12 augstākās un 6 zemākās nozares no 38.
Augstākais zaudējumu īpatsvars ir elektroenerģijā, gāzes apgādē un siltumapgādē (38,7%), augkopībā un lopkopībā (33,1%) un sporta un atpūtas darbībā (31,7%). Zemākais ir juridiskajos un grāmatvedības pakalpojumos (4,5%).
Divas pirmās ir kapitālietilpīgas nozares ar regulētu vai atbalstītu ieņēmumu pusi. Trešā ir nozare ar augstām fiksētajām izmaksām un mainīgu pieprasījumu. Kopīgais nav nozare, bet struktūra: augsta fiksēto izmaksu bāze un ierobežota spēja pielāgot cenu.
Uzņēmumam svarīgākais no šī attēla nav savas nozares vieta sarakstā. Svarīgākais ir tas, ka arī nozarēs ar zemu zaudējumu īpatsvaru apakšējā ceturtdaļa strādā tuvu nullei. Laba nozares mediāna neaizsargā konkrētu uzņēmumu.
Kas tad izskaidro?
Ja ne nozare, tad kas? Mēs pārbaudījām vairākus rādītājus, rēķinot Spearman korelāciju ar neto peļņas normu uzņēmumu līmenī.
5. attēls. Korelācija ar neto peļņas normu, uzņēmumu līmenī (n = 5 622).
Apgrozījuma lielums neko neizskaidro (+0,02). Darbinieku skaits arī ne (−0,07). Pamatlīdzekļu īpatsvars aktīvos praktiski neko (−0,05). Pieņēmums, ka kapitāl ietilpīgas nozares nenovēršami strādā ar plānākām peļņas normām, datos neapstiprinās.
Aktīvu aprite korelē negatīvi (−0,23), un tas ir sagaidāms: augstas aprites bizness, piemēram, tirdzniecība, pelna uz apgrozījuma, nevis uz peļņas normas. Tā ir nevis problēma, bet modeļa izvēle.
Divi rādītāji izceļas: bruto peļņas norma (+0,50) un pašu kapitāla īpatsvars (+0,42). Abi saglabājas arī tad, ja uzņēmumus salīdzina tikai vienas nozares ietvaros, attiecīgi +0,51 un +0,42.
6. attēls. Mediānas pašu kapitāla īpatsvars uzņēmumu grupās pēc neto peļņas normas.
Pašu kapitāla īpatsvars sadalās ļoti tīri. Uzņēmumiem ar zaudējumiem mediānas pašu kapitāla īpatsvars ir 37%. Ar peļņas normu 0–2% tas ir 44%, ar 2–5% jau 55%, ar 5–10% jau 64%, bet virs 10% jau 77%.
Mēs pārbaudījām, vai tas nav nozaru sastāva efekts, un tas nav. Tā pati kāpne parādās atsevišķu nozaru iekšienē: vairumtirdzniecībā no 36% līdz 80%, ēku būvniecībā no 30% līdz 73%, sauszemes transportā no 36% līdz 77%. Sakarība ir noturīga.
Mēs uzsveram: tā ir korelācija, ne cēlonība, un cēloņsakarība te iet abos virzienos. Rentabls uzņēmums patur peļņu un uzkrāj pašu kapitālu, tāpēc daļa sakarības ir vienkārši vēstures atspulgs bilancē. Bet arī pretējais spiediens ir reāls: uzņēmums ar zemu kapitalizāciju maksā par finansējumu vairāk, sliktāk iztur cikla svārstības, biežāk pieņem lēmumus zem spiediena un retāk var atteikties no slikta darījuma. Ar viena gada publiskiem datiem šos divus virzienus atdalīt nav iespējams, un mēs to arī neapgalvojam.
Interesanti, ka procentu izdevumi paši par sevi lielākajai daļai nav problēma: visā izlasē mediānā tie ir 0,04% no apgrozījuma. Tikai piecās nodaļās mediāna pārsniedz 0,3%, proti, lauksaimniecībā (2,95%), elektroenerģijā un siltumapgādē (0,80%), mežsaimniecībā (0,62%), sauszemes transportā (0,41%) un iznomāšanā (0,35%). Visas ir kapitāl ietilpīgas. Parādu slogs Latvijas MVU šajā apgrozījuma grupā nav vispārēja problēma, tas ir koncentrēts.
Blakus atradums: lauksaimniecība
Augkopībā un lopkopībā (NACE 1) mediānā bruto peļņas norma ir 0,8%, bet neto 4,8%. Neto virs bruto. Tā ir vienīgā nodaļa izlasē, kur šī starpība ir negatīva.
Iemesls ir pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi, kas šajā nodaļā mediānā veido 20,4% no apgrozījuma, salīdzinot ar 0,32% visā pārējā izlasē. Lielākoties tie ir ES atbalsta maksājumi.
Mediānas Latvijas lauksaimniecības uzņēmums ar €1–10 milj. apgrozījumu strādā ar zaudējumiem uz to, ko pārdod, un ir rentabls uz to, ko saņem. Tajā pašā nodaļā 33,1% uzņēmumu gadu noslēdza ar zaudējumiem, un tā ir arī nodaļa ar smagāko procentu slogu izlasē.
Ko ar to iesākt
Nozares mediāna nav slikts orientieris. Tā vienkārši ir daudz vājāks orientieris, nekā parasti pieņem, un to ir vērts lietot, apzinoties, ko tā nepasaka.
Ja jūsu peļņas norma ir 4%, bet nozares mediāna 5%, tas praktiski neko nepasaka. Jūs atrodaties izkliedē, kuras vidējā puse stiepjas pāri desmit procentpunktiem. Jautājums nav “vai mēs esam pie nozares vidējā”, bet “kur mēs esam savas nozares izkliedē un kāpēc tieši tur”.
No šiem datiem izriet trīs praktiskāki jautājumi. Pirmais: kāda ir jūsu bruto peļņas norma un kā tā izskatās pret nozari, jo tā izskaidro peļņas normu desmit reizes labāk nekā nozares piederība. Otrais: cik no bruto peļņas normas nonāk līdz neto, un vai jūsu nozarē šī starpība parasti ir plata vai šaura, jo tas nosaka, kur vispār ir vērts strādāt. Trešais: kāds ir jūsu pašu kapitāla īpatsvars, jo tas ir vienīgais bilances rādītājs, kas šajos datos noturīgi šķir rentablus uzņēmumus no nerentabliem.
Uz tiem neatbild salīdzinājums ar nozari. Uz tiem atbild paša uzņēmuma struktūra.
Metodoloģiska piezīme
Visi rādītāji ir mediānas. Nodaļas ar mazāk nekā 30 uzņēmumiem netiek publicētas. EBITDA netiek rādīta: peļņas vai zaudējumu aprēķinu pēc izdevumu veida sagatavo tikai 184 uzņēmumi izlasē, kas nevienā nodaļā nesasniedz nepieciešamo apjomu. Korelācijas ir Spearman korelācijas, peļņas norma ierobežota pie ±50%, lai galējie gadījumi tās neizkropļotu. Dati atspoguļo vienu finanšu gadu, tāpēc tendences no tiem izsecināt nevar.
Uzņēmums AG Capital CFO Services specializējas pielāgotu finanšu risinājumu nodrošināšanā, kas atbilst mūsu klientu unikālajām vajadzībām. Neatkarīgi no tā, vai tie ir neregulāri finanšu direktora pakalpojumi, budžeta veidošana, rentabilitātes analīze vai biznesa vērtēšana, mūsu komanda var palīdzēt uzņēmumiem sasniegt savus finanšu mērķus. Sadarbojoties ar mums, jūs iegūsit piekļuvi plašām finanšu zināšanām, kas ļaus jums ar pārliecību koncentrēties uz sava biznesa attīstību. Neatkarīgi no tā, vai esat iesācējs, MVU jeb liels uzņēmums ar desmitiem miljonu apgrozījumu, mūsu finanšu risinājumi ir izstrādāti, lai palīdzētu jums sasniegt savus mērķus katrā jūsu biznesa attīstības posmā.