KO AIZDEVĒJS PĀRBAUDA, PIRMS VISPĀR SKATĀS SKAITĻUS

Kad uzņēmums gatavojas pieteikties bankas vai investoru finansējumam, lielākā daļa laika parasti tiek veltīta prognozei, ieņēmumu modelim, izmaksu struktūrai, vai atmaksas grafikam. Taču aizdevēja lēmumu pieņemšanas process bieži sākas pavisam citur, un tam ir sena teorētiskā bāze.

Piecu C teorija aiz aizdevēja lēmuma

Klasiskā kredītanalīzes teorija apraksta aizdevēja lēmumu ar piecu faktoru modeli, ko finanšu nozarē pazīst kā piecus C. Modelis pastāv jau vairāk nekā gadsimtu, un lielākās daļas banku un institucionālo aizdevēju kredītpolitika joprojām ir strukturēta ap šiem pieciem elementiem – neatkarīgi no tā, cik sarežģīts ir konkrētais kredīta modelis:

• Character (raksturs) – vai īpašniekiem ir vēsture, kas apliecina saistību pildīšanu, un vai viņi demonstrē godīgumu.
• Capacity (spēja) – vai uzņēmums gūst pietiekamus ienākumus, lai segtu piedāvātās saistības.
• Capital (kapitāls) – vai īpašnieki atkārtoti iegulda peļņu uzņēmumā un uztur stipru pašu kapitāla pozīciju attiecībā pret kopējām saistībām.
• Collateral (nodrošinājums) – vai ir pieejams nodrošinājums kas spētu pasargāt aizdevēju maksātnespējas gadījumā.
• Conditions (apstākļi) – ar kādiem nosacījumiem aizdevums tiek piešķirts un kādi ekonomiskie faktori var ietekmēt atmaksu.

Uzņēmuma sagatavotā prognoze atbild galvenokārt uz vienu no šīm piecām dimensijām – Capacity. Pārējie četri C tiek pārbaudīti vēl pirms aizdevējs vispār atver prognozi, un jebkurš no tiem var apturēt pieteikumu neatkarīgi no pārējiem un neatkarīgi no prognozes kvalitātes. 

Character: īpašnieku vēsture

Raksturs sākas ar jautājumu, vai uzņēmuma īpašniekiem ir vēsture, kas apliecina, ka viņi pilda savas saistības, un vai viņu rīcībā vērojams godīgum, kas ļauj veidot stabilas attiecības ar aizdevēju. 

Pirms aizdevējs var šo vēsturi izvērtēt, tam jāzina, kas īpašnieki patiesībā ir, neskaidra īpašumtiesību struktūra vai nenoskaidrots patiesais labuma guvējs padara šo izvērtējumu neiespējamu, tāpēc praksē tas kļūst par pirmo pārbaudāmo jautājumu. Ja kādam no īpašniekiem vai vadītājiem pagātnē bijuši būtiski maksājumu kavējumi vai personīga maksātnespēja, tas tiek fiksēts kā paaugstināta riska pazīme neatkarīgi no jaunā uzņēmuma rādītājiem. 

Capacity: vai ienākumi sedz saistības

Spēja parāda, vai uzņēmums gūst pietiekamus ienākumus, lai segtu piedāvātās saistības, un tieši šo jautājumu teorētiski atbild pati prognoze. 

Praksē to visbiežāk mēra ar parāda seguma rādītāju: naudas plūsmu no pamatdarbības pirms procentu maksājumiem dala ar gada laikā veicamajiem parāda maksājumiem. Kredītiestādes parasti sagaida rādītāju vismaz 1,2, kas nozīmē, ka pamatdarbība nopelna par 20% vairāk, nekā jāatdod bankai. 

Pirms šo rādītāju aprēķina, aizdevējs pārbauda arī esošo saistību slodzi Latvijas Bankas Kredītu reģistrā un to, vai vēsturiskie finanšu dati, uz kuriem aprēķins balstās, vispār ir uzticami – kavēts vai nekārtīgs gada pārskats padara jebkuru aprēķinu bezjēdzīgu. 

Capital: pašu kapitāla pozīcija

Kapitāls vērtē, vai īpašnieki ir atkārtoti ieguldījuši peļņu uzņēmumā un uzturējuši stipru pašu kapitāla pozīciju attiecībā pret kopējām saistībām, proti, cik daudz paši īpašnieki riskē salīdzinājumā ar aizdevēju. 

To parasti mēra ar saistību attiecību pret pašu kapitālu: kopējās saistības dala ar pašu kapitālu. Par saprātīgu parasti uzskata rādītāju līdz 1,0, atsevišķās nozarēs līdz 1,5; ja tas pārsniedz 2,0, uzņēmums kļūst jutīgs pret jebkuru ieņēmumu kritumu. 

Īpašnieks, kurš gadu no gada izņem visu peļņu dividendēs, nevis atstāj daļu uzņēmumā, šo rādītāju sistemātiski pasliktina, pat ja jaunas saistības netiek uzņemtas.

Collateral: nodrošinājums kā otršķirīgs atmaksas avots

Nodrošinājums ir papildus atmaksas avots, tas pasargā aizdevēju gadījumā, ja uzņēmums nespēj atmaksāt aizdevumu un jāķeras pie ķīlas likvidācijas. 

Tā vērtību nosaka nevis tirgus cena, bet aktīva likviditāte: cik ātri un par kādu cenu to var pārdot. Ja pieejamie aktīvi jau ir apgrūtināti ar citām saistībām vai to vērtību ir grūti objektīvi noteikt, piemēram, specializētas iekārtas bez otrreizējā tirgus, faktiskais segums var būt būtiski mazāks, nekā uzņēmums sagaida.

e.g. Brīvs, viegli novērtējams nodrošinājums, piemēram, komerciāls nekustamais īpašums, kura vērtība sedz 65–75% no aizdevuma summas, dod aizdevējam skaidru otršķirīgu atmaksas avotu.

Conditions: aizdevuma nosacījumi un ekonomiskā vide

Apstākļi aptver to, ar kādiem nosacījumiem aizdevums tiek piešķirts, un kādi iekšējie un ārējie ekonomiskie faktori var ietekmēt piedāvāto saistību atmaksu, aizdevuma mērķi un termiņu, procentu likmju vidi un vispārējo ekonomikas ciklu. 

Praksē visredzamākā šī C izpausme ir nozares riska politika: katram aizdevējam ir iekšējs saraksts ar nozarēm, kurās tas finansējumu neizsniedz vai izsniedz tikai ar būtiskiem papildu nosacījumiem, neatkarīgi no konkrētā uzņēmuma rādītājiem. 

Ko darīt, lai sakārtotu visus piecus C

• Character – dokumentēt skaidru īpašumtiesību struktūru un sagatavot skaidrojumu par jebkādiem pagātnes maksājumu kavējumiem.
• Capacity – aprēķināt savu parāda seguma rādītāju pirms pieteikuma iesniegšanas un iesniegt gada pārskatus laicīgi.
• Capital – apsvērt daļu peļņas atstāt uzņēmumā, nevis izmaksāt to pilnībā dividendēs, lai uzturētu stipru pašu kapitāla pozīciju.
• Collateral – iepriekš apzināt un novērtēt aktīvus, kurus var piedāvāt kā nodrošinājumu.
• Conditions – noskaidrot, vai nozare atrodas aizdevēja ierobežoto sarakstā, un sagatavot pamatojumu jau iepriekš.

Lielāko daļu no šiem pieciem C uzņēmums var sakārtot vēl pirms pieteikuma iesniegšanas, kredītvēsture, parāda seguma un pašu kapitāla rādītāji, gada pārskatu disciplīna un pieejamais nodrošinājums ir zināmi jau iepriekš. Laicīga sagatavošanās nemaina pašu prognozi, taču tā paātrina lēmumu un uzlabo sarunu pozīciju, neatkarīgi no tā, cik laba prognoze ir pati par sevi.