Lielākā daļa skaidrojumu par pēdējiem pieciem gadiem sākas ar inflāciju, energoresursu cenām vai procentu likmēm. Gada pārskati ļauj uzdot šaurāku jautājumu: kas notika ar naudu un tieši kurā peļņas vai zaudējumu aprēķina rindā tā pārstāja nonākt.
Mēs paņēmām visus uzņēmumus, kuru apgrozījums 2021. gadā bija 1–10 miljoni eiro, un izsekojām tieši šos pašus uzņēmumus līdz 2025. gadam. Mediānais uzņēmums tagad nopelna 2,7% no apgrozījuma, salīdzinot ar 5,7% 2021. gadā. Nedaudz vairāk nekā puse Latvijas vidējā segmenta rentabilitātes izzuda četros gados. Gandrīz nekas no tā neizzuda bruto maržas līmenī.
Pārbaude
Izmantojām Latvijas Uzņēmumu reģistra publicētos gada pārskatu atvērtos datus portālā data.gov.lv par 2021.–2025. finanšu gadu. No tiem atlasījām uzņēmumus, kuru neto apgrozījums 2021. gadā bija no 1 līdz 10 miljoniem eiro, un izsekojām katru no tiem uz priekšu neatkarīgi no tā, kā mainījās apgrozījums. Kopā 4794 uzņēmumi, kas iesnieguši pārskatus visos piecos gados.
Kohortas izvēle ir svarīgāka, nekā varētu šķist. Patēriņa cenas Latvijā šajos piecos gados kopumā pieauga aptuveni par 34%, tāpēc fiksēts 1–10 milj. EUR diapazons nav fiksēta uzņēmumu kopa: cenām augot, uzņēmumi tajā ieplūst no apakšas, un šādi veidots grafiks mēra inflāciju tikpat lielā mērā kā sniegumu. Sekojot vieniem un tiem pašiem uzņēmumiem, šī problēma pazūd. Mēs nepieprasījām, lai uzņēmums visus piecus gadus paliktu diapazonā, jo tas izslēgtu visus augošos un visus sarūkošos uzņēmumus, tātad atlasītu tieši pēc tā, ko mēs mērām.
Izslēdzām finanšu sektoru (NACE 64, 65, 66), holdinga un pārvaldītājsabiedrības (64.20, 70.10) un nekustamo īpašumu (68), kas šajā apmērā pārsvarā ir aktīvu turēšanas struktūras, nevis darbojošies uzņēmumi. Izslēdzām arī NACE 45 un 95, kur avota datos sajauktas divas klasifikācijas redakcijas. Kopā kohortai 2021. gadā bija 13,9 miljardi eiro apgrozījuma un 162 tūkstoši darbinieku, bet 2025. gadā 18,4 miljardi eiro un 159 tūkstoši darbinieku. Rādām mediānu un vidējo pusi, nevis vidējos aritmētiskos, jo dažas galējas vērtības padara vidējo aritmētisko šeit nelietojamu.
Vienu ierobežojumu labāk nosaukt uzreiz, nevis beigās. Šis ir izdzīvojušo skatījums: uzņēmums, kas no 2021. līdz 2025. gadam bankrotēja vai tika likvidēts, kohortā nav. Tāpēc jebkurš pasliktinājums, ko dati rāda, drīzāk ir novērtēts par zemu nekā par augstu.
Mediānā neto peļņas marža kritās no 5,7% 2021. gadā uz 4,8%, tad 3,1%, tad 2,4% 2024. gadā, atgūstoties līdz 2,7% 2025. gadā. Virziens ir vienāds visos sadalījuma punktos, un tieši tas ir vērts uzmanības.
1. attēls. Neto peļņas marža: mediāna un divas robežas, zem kurām un virs kurām ir ceturtdaļa uzņēmumu. 4794 uzņēmumi laikā no 2021. līdz 2025. gadam.
2021. gadā ceturtdaļa uzņēmumu nopelnīja mazāk par 1,6% no apgrozījuma. 2024. gadā tā pati ceturtdaļa nopelnīja mazāk par mīnus 0,4%, bet 2025. gadā mazāk par 0,0%: ceturtā daļa Latvijas vidējā segmenta no sava apgrozījuma nenopelna neko. Otrā galā ceturtdaļa uzņēmumu 2021. gadā nopelnīja vairāk par 11,7%, bet 2025. gadā vairāk par 7,8%, tātad arī tiem uzņēmumiem, kuriem gāja labi, tagad iet manāmi sliktāk. Uzņēmumu vidējā puse, kas 2021. gadā aptvēra 10,1 maržas punktu, tagad aptver 7,8. Kopsummā kohortas peļņa saruka no 1056 miljoniem eiro uz 844 miljoniem 2024. gadā un 995 miljoniem 2025. gadā, kamēr apgrozījums nominālā izteiksmē pieauga par trešdaļu.
Katrs ceturtais strādā ar zaudējumiem
Zaudējumus nesošo uzņēmumu īpatsvars pieauga no 11,3% 2021. gadā līdz 26,4% 2024. gadā, samazinoties līdz 24,8% 2025. gadā. Tas vairāk nekā divkāršojās. Tajā pašā laikā to uzņēmumu daļa, kas nopelna vairāk par 10% no apgrozījuma, saruka no 31,1% uz 19,3%.
2. attēls. Uzņēmumu īpatsvars pa neto peļņas maržas grupām. Misiņkrāsas segments ir uzņēmumi ar zaudējumiem.
Piecu gadu laikā 51,3% kohortas vismaz vienā gadā strādāja ar zaudējumiem, bet 14,4% strādāja ar zaudējumiem trīs vai vairāk gados. Zaudējumus nesošo uzņēmumu kopējie zaudējumi pieauga no 155 miljoniem eiro uz 283 miljoniem. Tas nav gadījums, kad plānāka kļūst tikai sadalījuma aste, bet vidus noturas: viss sadalījums nobīdījās lejup, un tā apakšējā daļa pārgāja zaudējumos.
Peļņa pazuda zem bruto rindas
Mediānā bruto marža 2021. gadā bija 15,4%, bet 2025. gadā 14,8%, kritums par 0,6 procentpunktiem. Mediānā neto marža tajā pašā laikā kritās par 3,1 punktu.
3. attēls. Mediānā bruto un neto peļņas marža uzņēmumiem, kas pārskatu sagatavo pēc izmaksu funkcijas.
Četras piektdaļas no zaudētās maržas pazuda starp bruto un neto rindu. Tas ir konkrēts un noderīgs secinājums. Tas nozīmē, ka šie uzņēmumi netika pieveikti cenā: tie pietiekami labi pārnesa izejmateriālu cenu kāpumu uz klientiem, lai noturētu bruto maržu gandrīz nemainīgu straujākajā inflācijā trīsdesmit gadu laikā. Ko tie neizdarīja, tā bija izmaksu bāzes savaldīšana zem šīs rindas, un tur bija pieejami tikai aptuveni pieci neto maržas punkti, ar ko to segt.
Kur tā aizgāja
Personāla izmaksas ir acīmredzamais kandidāts un vienlaikus grūtāk iegūstamais skaitlis. Tikai aptuveni katrs desmitais Latvijas uzņēmums sagatavo peļņas vai zaudējumu aprēķinu pēc izmaksu veida, un tā ir vienīgā shēma, kurā personāla izmaksas atklāj atsevišķi. 1–10 milj. EUR diapazonā tie ir aptuveni 190 uzņēmumi gadā, un ar to par maz, lai uz tiem balstītu tendenci. Tāpēc šajā attēlā izmantojām visus uzņēmumus ar apgrozījumu no 100 tūkstošiem eiro, aptuveni 1300 uzņēmumus gadā, un rādām to kā virzienu, nevis kā precīzu līmeni.
4. attēls. Mediānās personāla izmaksas procentos no apgrozījuma pa apgrozījuma grupām. Uzņēmumi, kas pārskatu sagatavo pēc izmaksu veida, apgrozījums no 100 tūkst. EUR.
Mediānās personāla izmaksas pieauga no 16,3% no apgrozījuma 2021. gadā līdz 20,5% 2025. gadā, tas ir, par 4,2 procentpunktiem. Pieaugums pa uzņēmumu lielumiem sadalās ļoti nevienmērīgi. Uzņēmumi ar apgrozījumu no 250 tūkstošiem līdz 1 miljonam eiro pievienoja 5,0 punktus, bet tie, kuru apgrozījums ir no 100 līdz 250 tūkstošiem, 3,6 punktus. Uzņēmumi 1–10 milj. EUR grupā pievienoja 1,8 punktus, bet virs 10 miljoniem 1,1 punktu.
Šāds sadalījums ir tieši tas, ko varētu gaidīt no darba tirgus, kurš pārcenojies no apakšas uz augšu. Minimālās algas un zemāko algu kāpums skar tos uzņēmumus, kuru algu fonds atrodas vistuvāk šai robežai, un tie ir mazākie uzņēmumi. Uzņēmums ar 500 tūkstošu eiro apgrozījumu un astoņiem darbiniekiem nevar absorbēt piecus apgrozījuma punktus; uzņēmumam ar 8 miljoniem un četrdesmit darbiniekiem iespēju ir mazliet vairāk.
Visas nozares bez izņēmuma
Būtu ērti, ja tā būtu nozaru rotācija, kurā vienas zaudē un citas iegūst. Tā nav.
5. attēls. Mediānā neto peļņas marža pa NACE sekcijām, 2021. gads pret 2025. gadu. Sekcijas ar 100 un vairāk uzņēmumiem kohortā.
Visas astoņas NACE sekcijas, kurās kohortā ir vismaz 100 uzņēmumu, piedzīvoja kritumu. Vissmagāk kritās lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, no 10,4% uz 2,5%, un zaudējumus nesošo uzņēmumu īpatsvars tajā pieauga no 7,6% uz 33,6%. Apstrādes rūpniecība nokrita no 6,9% uz 2,9%, vairum- un mazumtirdzniecība no 5,7% uz 2,4%, transports un uzglabāšana no 3,9% uz 1,5%. Informācijas un komunikācijas pakalpojumi kritās no 7,6% uz 5,5% un tagad ir rentablākā sekcija sarakstā, lai gan sāka tikai trešajā vietā. Vismazāk kritās būvniecība, no 3,9% uz 3,4%, taču tā sāka tuvu apakšai un tur arī palika.
Trijās sekcijās ar zaudējumiem tagad strādā aptuveni trešdaļa uzņēmumu: lauksaimniecībā 33,6%, transportā 33,5%, apstrādes rūpniecībā 26,3%. Vienāda līmeņa nobīde visās nozarēs norāda uz kaut ko tām visām kopīgu, nevis uz konkrētas nozares apstākļiem.
Bilances reakcija
Saskaroties ar to, uzņēmumi rīkojās veidā, kas izskatās piesardzīgs un lasās slikti.
6. attēls. Mediānais pašu kapitāla īpatsvars un to uzņēmumu daļa, kuriem ir ilgtermiņa saistības.
Mediānais pašu kapitāla īpatsvars pieauga no 52,4% uz 59,1%. To uzņēmumu daļa, kuriem ir ilgtermiņa saistības, saruka no 59,8% uz 52,8%, un ilgtermiņa saistības pret kopējiem aktīviem kopsummā kritās no 22,4% uz 18,7%. Likviditātes koeficients pieauga no 1,85 uz 2,00. Pēc jebkuras ierastas interpretācijas šīs ir bilances, kas kļūst stiprākas.
Mediānā pašu kapitāla atdeve tajā pašā laikā kritās no 27,6% uz 9,9% 2024. gadā un 10,4% 2025. gadā. Tā ir tās pašas aritmētikas otra puse: peļņa palika bilancē, parādi tika atmaksāti, un aktīvu bāze līdzi neauga. Uzņēmumi vienlaikus kļuva drošāki un mazāk produktīvi. Par nodomiem šeit jābūt uzmanīgiem, jo parādu samazināšana tikpat labi var nozīmēt, ka kredīts kļuva dārgs vai nepieejams, nevis nevēlams. Ko dati apliecina, ir virziens, konsekventi, visos piecos gados.
Lielāks apgrozījums uz darbinieku, mazāka izlaide
Mediānais apgrozījums uz vienu darbinieku pieauga no 107 240 eiro 2021. gadā līdz 115 910 eiro 2025. gadā, tas ir, par 8,1%. Deflējot ar Latvijas patēriņa cenām, tie ir 86 377 eiro, kritums par 19,5%.
7. attēls. Mediānais apgrozījums uz vienu darbinieku, nominālā izteiksmē un 2021. gada cenās.
Nodarbinātība kohortā saruka par 1,6%, no 161 993 uz 159 349 darbiniekiem. Mediānais uzņēmums piecos gados palielināja nominālo apgrozījumu par 14,4% pret 34,2% kopējo inflāciju. Reālā izteiksmē 64,1% kohortas apgrozījums ir mazāks nekā 2021. gadā, un mediānā reālā pārmaiņa ir mīnus 14,8%.
Saliekot trīs secinājumus kopā, mehānisms ir drīzāk aritmētisks nekā noslēpumains. Reālais apgrozījums uz uzņēmumu ir nemainīgs vai sarūkošs. Personāla izmaksas paņēmušas aptuveni četrus apgrozījuma punktus. Bruto marža nav mainījusies, tātad cenā nekas nav atgūts. Visam, kas atrodas zem bruto rindas, nācās segt starpību, un 2021. gadā tur bija tikai aptuveni pieci ar pusi neto maržas punkti, ar ko to darīt.
Ko no tā ņemt finanšu funkcijai
Pirmais secinājums ir tāds, ka problēma nav cenu politikā, un inflācijas apstākļos tas ir pretintuitīvi. Bruto maržas noturējās. Ievainojamais lielums ir fiksētā darbības izmaksu bāze pret reāli neaugošu apgrozījumu, un vismazāk elastīga tā ir mazākajiem uzņēmumiem.
Otrais ir tas, ka nozares etalons tagad sniedz vēl mazāk informācijas nekā parasti. Ja katra sekcija nokrītas par diviem līdz astoņiem punktiem, uzņēmums, kas noturējis savu pozīciju attiecībā pret nozari, tomēr ir zaudējis lielāko daļu savas absolūtās maržas. Salīdzinājums, kam ir nozīme, ir ar paša 2021. gadu, nevis ar kaimiņiem.
Trešais attiecas uz 2025. gadu. Tas ir pirmais gads četros, kurā maržas uzlabojās, no 2,4% uz 2,7%, un zaudējumus nesošo uzņēmumu īpatsvars saruka no 26,4% uz 24,8%. Tas ir reāls uzlabojums, un tas ir arī viens gads, turklāt uz pārskatiem, kas datu izgūšanas brīdī bija iesniegti aptuveni 95% apmērā. Vēlāk iesniedzēji mēdz būt vājākie, tāpēc galīgais 2025. gada rādītājs drīzāk būs mazliet sliktāks nekā šeit rādītais. Par pagriezienu mēs to vēl nesauktu.
Ierobežojumi
Kohortā ir tikai tie uzņēmumi, kas izdzīvoja un iesniedza pārskatus visos piecos gados, tāpēc bankroti tajā neparādās un šeit rādītais pasliktinājums ir zemākā, nevis augstākā robeža. 2021. gada bāzi var būt uzlabojuši pandēmijas atbalsta pasākumi, kas tajā gadā vēl darbojās, tomēr 2022.–2025. gada tendence no 2021. gada atskaites punkta nav atkarīga. Personāla izmaksas nāk no aptuveni 10% iesniedzēju, kas pārskatu sagatavo pēc izmaksu veida, uz plašākas apgrozījuma kopas nekā pārējā analīze, un šī izlase ir pašatlasīta. NACE kodi ir pašreizējā klasifikācija, attiecināta uz visiem pieciem gadiem. Deflēšanai izmantotas Centrālās statistikas pārvaldes gada vidējās patēriņa cenu pārmaiņas; ražotāju cenu vai algu indekss dotu citus reālos skaitļus, taču ne citu virzienu.
Uzņēmums AG Capital CFO Services specializējas pielāgotu finanšu risinājumu nodrošināšanā, kas atbilst mūsu klientu unikālajām vajadzībām. Neatkarīgi no tā, vai tie ir neregulāri finanšu direktora pakalpojumi, budžeta veidošana, rentabilitātes analīze vai biznesa vērtēšana, mūsu komanda var palīdzēt uzņēmumiem sasniegt savus finanšu mērķus. Sadarbojoties ar mums, jūs iegūsit piekļuvi plašām finanšu zināšanām, kas ļaus jums ar pārliecību koncentrēties uz sava biznesa attīstību. Neatkarīgi no tā, vai esat iesācējs, MVU jeb liels uzņēmums ar desmitiem miljonu apgrozījumu, mūsu finanšu risinājumi ir izstrādāti, lai palīdzētu jums sasniegt savus mērķus katrā jūsu biznesa attīstības posmā.